Vajadzības!

Ir pagājis ilgs laiks kopš mana pēdējā ieraksta šeit. Vislielākajā mērā jau tas ir saistīts ar to, ka esmu kļuvusi par mammu vēl vienai apburošai meitiņai. Šo gadu laikā ļoti daudz zināšanu, ko apguvu PEP mammu mācībās, dūlu mācībās, man ir noderējušas kā grūtniecības laikā, tā arī audzinot bērnus – nu jau divus. Tomēr, tas, kas ir jāņem vērā – ne jau zināšanas ir vienīgais, kas audzinot bērnus, ir nepieciešams. Tās, protams, ir ļoti noderīgas, bet pamatā visam (“vecāku būšanai”) ir rūpes par sevi, rūpes par savu emocionālo un fizisko veselību. Kāpēc es tā domāju? .. par visu no sākuma. Šā gada maijā notika pirmā PEP mammu diena. Lai arī neesmu šobrīd uz pilnu slodzi PEPošanā, arī es vadīju vienu semināru Siguldas māmiņām. Kaut arī semināra tēma netika saukta “Mammas un bērna vajadzības”, tomēr lielā mērā uz to atsaucos, runājot ar mammām, atbildot uz viņu jautājumiem par autonomijas attīstību, par mammas un bērna attiecībām.

Kāpēc ir tik svarīgi apzināties kādas ir manas kā mammas un mana bērna vajadzības? Jo tikai apmierinot savas kā mammas vajadzības, es spēšu iejūtīgi rūpēties par savu mazuli! Jo tikai apmierinot sava bērna vajadzības, viņš jutīsies gana drošs, gana ieinteresēts pētīt pasauli, attīstīties.

Kas parasti notiek, kad ģimenē ienāk mazulis? Mamma, tētis ir ap bērniņu, jo bērniņa vajadzības (pēc ēdiena, pēc drošības, pēc kontakta/attiecībām) ir tik intensīvas, ka nereti aizmirstam, ka arī vecākiem ir tādas pašas vajadzības.  Jā, kaut kādu laiku mēs kā pieaugušie spējam savas vajadzības “uzlikt uz pauzes”, gaidot brīdi, kad “ļaut vaļu savām vajadzībām”. Tomēr – liekot ilgstoši sevi uz pauzes, mēs paliekam īgni, dusmīgi, zaudējam iejūtību un tādi mēs esam attiecībās ar savu bērnu. Un rodās apburtais loks – bērna vajadzība pēc kontakta, attiecībām netiek pilnvērtīgi īstenota. Viņš vairāk raud, mums kā vecākiem jāturpina “likt savas vajadzības uz pauzes”, paliekam vēl īgnāki, kādu var piemeklēt pēcdzemdību depresija utt. Ko darīt? Kā pārraut šo apli? Apzināšanās ir tā lieta, ko mēs katrs varam. Kādas ir manas vajadzības? Kādas ir mana bērna vajadzības? Bez kā nevaru es? Bez kā nevar mans bērns? Ko es varu piesaistīt (mammu, māsu, draudzeni, kaimiņu, PEP mammu), lai īstenotu, kādu no savām vajadzībām? Veido sarakstu jau grūtniecības laikā ar to, ko es darīšu, ja man nebūs laiks gatavot un paēst? Kam es zvanīšu, ja man gribēsies izraudāties? Kurš man no veikala varēs atvest pamperus bērnam/pienu kafijai u.c. lietas, kas būs beigušās? Arī klausoties par vecāku emocionālo veselību pirms nedēļas notiekošajā Sarunu festivālā Lampa, Diāna Zande uzsvēra, ka šis ir viens no instrumentiem kā rūpēties jau laikus par savu emocionālo un fizisko veselību. Un ticiet man, māmiņ, tēti, apkārtējie grib palīdzēt, un prasot palīdzību mēs varam saņemt tieši to, kas mums vajadzīgs, ne nelūgto palīdzību, kas nereti izpaužas padomu/pamācību formātā.

Rūpējoties par sevi, savām vajadzībām, mēs parūpējamies par to, lai mēs būtu gana atvērti sadzirdēt, kādas ir mana bērna vajadzības, saredzēt to, kā es kā mamma vai tētis varu atsaukties uz bērna signāliem.

PEP mamma, dūla apmācībā

Ilga Sirmele

Jaundzimušais pilnīgi jaunā pasaulē vai ceturtais grūtniecības trimestris?

Vēl joprojām bieži mums vecākiem ir jādzird „padomi” – „Nenēsā bērnu tik daudz uz rokām, izlutināsi!” vai „Bērniņš gultā mazliet paraudās un tad jau aizmigs, liec tik iekšā! Savādāk visu laiku dabūsi pa rokām ucināt!” Vēl joprojām liela daļa sabiedrības nav sapratusi, kāpēc jaundzimušais tik ļoti labi jūtas māmiņas (vai tēta) rokās un kāpēc viņš neprot nomierināties/gulēt pats savā gultiņā. Tik ļoti daudz laika un naudas vecāki iegulda tajā, lai bērniņš būtu „nost” no rokām, bet vai tomēr varam dot laiku tam, lai izprastu, kāpēc bērniņš tik ļoti vēlas atrasties pie mums klēpī? Varbūt ir vērts iedziļināties tajā, ko varētu izjust bērniņš uzreiz pēc piedzimšanas? 

Lai labāk izprastu savu bērniņu, mums ir jācenšas saskatīt pasaule viņa acīm. Jācenšas „ielikt sevi bērniņa ādā”, lai saprastu, ko viņš piedzīvo šajā pasaulē. Bet vai varbūt ir vērts ieskatīties arī pasaulē, kurā viņi ir pavadījuši lielāko daļu savas līdzšinējās dzīves, respektīvi visu grūtniecības laiku mammas vēderā? Lai labāk izprastu mūsu bērniņu sajūtas, mums ir jāiedziļinās tajā, cik vērienīgās pārmaiņas bērniņam jāpiedzīvo, kad viņš no sev tik pierastās un drošās pasaules dodas nezināmajā..

Šajā tabuliņā varam salīdzināt divas pavisam atšķirīgās „pasaules”, kuras jaundzimušajam jāiepazīst:

Dzīve mammas vēderā	Dzīve ārpus mammas vēdera
Tumšs	Gaišs
Klusinātas skaņas (bet ne pilnīgs klusums)	Skaļi trokšņi
Vienmērīgi silta temperatūra	Temperatūras svārstības
Vienmērīga un nepārtraukta barības vielu piekļuve	Izsalkuma vai slāpju sajūta
Ierobežota vide	Liels plašums
Augļūdeņi	Gaiss, ko elpot
Nepārtraukts kontakts ar mammu	Vērienīgs kontakta ar mammu zudums
Nepārtraukta „nēsāšana”	Daudz retāka nēsāšana
Kails	Apģērbts
Visa apkārtējā vide mīksta un silta	Ļoti daudz no apkārtējās vides cieta un auksta

Diezgan daudz atšķirību, vai ne? Doma par ceturto grūtniecības trimestri ir, lai mēs vecāki spētu izprast, cik ļoti daudz pārmaiņu ir jāpiedzīvo mūsu bērniņam, lai mūsos parādītos iejūtība. Jo tikai izprotot un jūtot līdzi savam bērnam, mēs varam rast sevī spēku un veidus, kā padarīt šo pāreju savam bērniņam vieglāku.

Kā vislabāko mierināšanas veidu es varu minēt:

„Āda un āda” – šis mierināšanas veids iedarbosies vislabāk, jo esot ciešā kontaktā ar bērniņu mēs palīdzam bērniņam regulēt savu ķermeņa temperatūru un sirdsdarbības ātrumu. Bērniņam samazinās stresa līmenis un tiek stimulēta oksitocīna – piesaistes un mīlestības hormona izdalīšanās (gan bērniņam, gan mammai).  

Kopīga gulta – Gulēšana vienā gultā ar bērniņu ir lieliska iespēja kā visiem ģimenē gūt ilgāku un kvalitatīvāku miegu (ar nosacījumu, ka ģimenes gulta ir gana liela). Lai gan šis jautājums vēl joprojām tiek celts gaismā kā diskutējams, ievērojot vairākus drošības pasākumus, jūs spēsiet novērtēt to, cik ļoti gulēšana kopā spēj padarīt Jūsu un bērniņa adaptēšanos jaunajai situācijai vienkāršāku!

Nēsāšana slingā – Bērniņa nēsāšana slingā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mierināt bērniņu.  Šāda nēsāšana palielina to laiku, ko bērniņš pavada mierīgajā nomoda stāvoklī – stāvoklī, kurā viņš visvairāk ir spējīgs uztvert un mācīties. Bērniņš, esot mammas vēderā, pavada 100% laika esot fiziskā kontaktā ar mammu, turpretī piedzimstot šis laiks sarūk līdz aptuveni 40%, kas ir ievērojams kritums. Nēsāšana slingā dod jums arī 2 brīvas rokas ikdienas sīkajiem darbiņiem :) Vairāk par slingiem vari uzzināt manislingi.lv, iesaku arī apmeklēt Slingu skolu, lai bērniņu iemācītos siet slingā pareizi.

Ir vēl daudz un dažādi bērniņa mierināšanas veidi, bet katram bērniņam tie var būt citi. Ir vērts ieklausīties sava bērniņa vajadzībās un savā intuīcijā. Pamācības „Dari tā vai nedari šitā” nepalīdz Tev veidot saikni ar savu bērniņu, bet tava iejūtība un sapratne gan. 

Ilga Sirmele

Par dūlām grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā

Kāpēc ir svarīgi, lai ikvienai māmiņai būtu šī iespēja savā gaidību laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā būt kontaktā ar dūlu?

Brīdī, kad esi atradusi savu dūlu, viņa Tev ir pieejama, kad vien Tev nepieciešama. Dūla nepiedalās vairākās dzemdībās vienlaicīgi, tas nozīmē, ka izmantojot Dūlas pakalpojumus, Tu saņemsi personalizētu attieksmi un nedalītu uzmanību, ko diemžēl aizņemtības dēļ nevar sniegt medicīniskais personāls.

Caur e-pastu, sms vai viena zvana palīdzību Tu vari saņemt atbildes pat uz visniecīgākajiem jautājumiem – jautājumiem, kurus Tu varbūt piemirsti uzdot regulārajā vizītē pie ārsta, vai uz tiem jautājumiem, kuri laiku pa laikam uzrodās, bet šķiet par niecīgiem, lai dotos pie ginekologa, ārsta vai vecmātes uz atsevišķu vizīti, vai lai traucētu viņus telefoniski. Esot kontaktā dūlu – Tu nekad netraucē, Dūla vienmēr ir gatava uzklausīt Tavas bažas, raizes vai satraukumu, lai cik niecīgs tas varētu šķist.

Dzemdību laikā Dūla būs vienmēr Tev līdzās. Tas spēs atslābināt arī Tavu vīru – ilgāku dzemdību gadījumā ļaus viņam uz brīdi atslābināties, bez bažām aiziet uz tualeti, jo Tu nekad nepaliksi viena.

Dūla jau grūtniecības laikā Tev var sniegt palīdzību kopā ar Tevi un bērniņa Tēti ieskicējot, kā varētu izskatīties dzīve pēc bērniņa piedzimšanas. Pēc dzemdībām Dūla var uzkavēties pie Tevis, lai Tu vari izrunāties par savu dzemdību pieredzi – kas patika, kas varbūt radīja kādas negatīvas emocijas, kas Tev palīdzēja dzemdību procesā, bet kas tieši pretēji - likās pilnīgi lieks vai traucējošs. Dūla arī sniegs Tev nepieciešamo atbalstu veiksmīgas krūts barošanas aizsākšanai.

Informatīvais atbalsts

Tavai Dūlai ir jābūt pilnīgi skaidram, kādas Tu iedomājies savas dzemdības. Vai tās ir pilnīgi dabīgas, vai iespējams esi plānojusi kādu medicīnisku iejaukšanos (piemēram, epidurālo anestēziju vai plānota ķeizara gadījumā). Dūlas loma ir atbalstīt Tevi visos Tavos rūpīgi apsvērtajos lēmumos. Dūlas personīgais skatījums nedrīkst traucēt Tev piedzīvot dzemdības tieši tādas, kādas Tu tās vēlies. Tomēr, ja Dūla jūt, ka Tu pieņem kādu lēmumu jautājumā, kurā Tev trūkst informācijas, Dūla var palīdzēt Tev šo informāciju saņemt, apskatīt šo jautājumu no citas puses un iespējams saredzēt arī citas iespējas.

Gadījumā, ja dzemdības ilgst ilgāk kā ārsti to vēlētos, Tev ir vēl viena zinoša persona telpā, kas spēj Tev sniegt nepieciešamo iedrošinājumu un atbalstu. Bieži vien medicīniskajā pasaulē mājo standarts – ātri un droši, lai gan standartam būtu jābūt – droši. Nereti steidzināšana izraisa kādas problēmas, tālāku iejaukšanos, pat, ja tas sākumā tika skaidrots kā kaut kas ļoti drošs.

Dūla var pēc ikviena ārsta apmeklējuma uzklausīt pāra domas un sniegt nemedicīnisku skaidrojumu, palīdzēt pārim izlemt, kurā virzienā doties. Bieži vien mammai ir nepieciešama tikai ticība viņas spēkiem un tētim skaidrojums, ka viss norit tā kā tam jānorit. Saņemot šo iedrošinājumu, pāris jūtas pietiekoši droši pieņemt lēmumus paši.

Emocionālais atbalsts

Tēti dzemdību telpā nereti sāk justies lieki, jo nezin, ko darīt un kā palīdzēt. Liela daļa dūlas darba dzemdībās sastāv no tēva iedrošināšanas būt vienkārši līdzās, atslābināties, lai sniegtu emocionālo un fizisko atbalstu savai sievai – pat, ja tas nozīmē atgādināt viņam par savas sievas rokas paturēšanu. Dūla var sniegt padomus vīram, kā būt vērīgākam uz sievas vajadzībām un kā tās apmierināt. Tāpat tētiem bieži ir nepieciešami fakti, informācija no pieredzes, lai nomierinātu viņus par to, ka viss ir kārtībā. Tas ļauj tētim saglabāt aizsargājošā tēta titulu pat brīžos, kad viņš nespēj neko kontrolēt.

Protams, emocionālais atbalsts māmiņai dzemdību procesā ir pavisam savādāks. Bieži vien īstajā brīdī ir nepieciešams dzirdēt „Tev lieliski izdodas”. Iespējams māmiņai kontrakciju laikā būs iedrošinoši, ja Dūla ar atbalstošām un mierpilnām acīm būs vienkārši sasniedzama. Māmiņai var palīdzēt arī pati doma vien, ka viņa nevienā brīdī nepaliks viena. 

Fiziskais atbalsts

Piedalīšanās dzemdībās var būt arī smags fizisks darbs. Saglabāt modrību garās dzemdībās un sniegt fizisko atbalstu, lai kaut nedaudz atvieglotu mammas darbu, ir divi nozīmīgi aspekti dūlas darbā.

Dūla Tev dos savu roku, ko saspiest, viņa masēs Tev muguru tik ilgi, cik Tev tas būs nepieciešams, ilgstoši turēs Tev aukstu vai siltu drēbi uz pieres, ja jutīsi nepieciešamību. Dūla pēc Tava lūguma novilks Tavas zeķes un uzvilks tās, bez ierunām atkārtos šo procesu tik bieži, cik vien Tev tas būs nepieciešams. Dūla palīdzēs Tev mainīt pozīcijas brīžos, kad Tev pašai tam trūks enerģijas. Dūla atbalstīs Tavu kāju, ejot cauri izstumšanas periodam, vai vienkārši būs līdzās, iedrošinot Tevi ar vārdiem un smaidu.

Visu, ko Dūla dara, viņa dara caur nesatricināmu mieru, iedrošinošu smaidu un spēcīgu un klusu dabu.

Avots: http://thehumbledhomemaker.com/